top_imagetop_imagetop_imagetop_imagetop_image
​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​

Aicina iedzīvotājus pārliecināties par īpašuma iekšējā elektrotīkla drošību

 

      Pērn Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) reģistrējis kopumā ap 9000 ugunsgrēku, no kuriem aptuveni 3300 izcēlušies dažādās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Katru trešo ēku ugunsgrēku izraisījusi klienta īpašumā esoša nedroša elektroinstalācija vai bojātas elektroierīces. AS "Sadales tīkls" uzsver: novecojis vai nekvalitatīvs iekšējais elektrotīkls bojā ikdienā izmantojamās elektroiekārtas un rada ne vien ugunsgrēku, bet arī elektrotraumu riskus. Iestājoties gada tumšajam un aukstajam laikam, kas var palielināt elektroierīču lietošanas intensitāti, iedzīvotāji tiek aicināti pārliecināties, ka īpašuma iekšējais elektrotīkls ir drošs, un nepieciešamības gadījumā tā tehnisko pārbaudi vai remontdarbus uzticēt sertificētam speciālistam.
 
      Nedroša elektroinstalācija, kā arī savu laiku nokalpojušas, bojātas elektroierīces ir bieži ugunsgrēku cēloņi. Ja juridiskajiem vai privātajiem klientiem piederošie iekšējie elektrotīkli ir nolietojušies, bojāti vai nepareizi ierīkoti, rodas strāvas noplūde, kas var ne vien bojāt pie strāvas pieslēgtas ierīces, bet izraisīt arī īssavienojumu un materiālu aizdegšanos. Nereti īssavienojumi rodas elektroinstalācijas savienojumu vietās, piemēram, kontaktligzdās.
Otrs lielākais risks, ko var radīt nedroša elektroinstalācija un nedrošas iekārtas, saistīts ar elektrotraumām. Šī gada deviņos mēnešos elektrotraumas iedzīvotāju elektroietaisēs ir guvuši 59 cilvēki, no kuriem 17 cietušie ir bērni. Diemžēl 10 gadījumos traumas bijušas ar letālām sekām.
Elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados
      Parasti elektroinstalācijas vadi ir paslēpti sienās, neļaujot iemītniekiem redzēt to reālo stāvokli, tomēr, gluži kā veicot tehnisko apkopi automašīnai, arī elektroinstalācija ir regulāri jāpārbauda un jāuztur drošā stāvoklī. Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem, katram nekustamā īpašuma īpašniekam vismaz reizi 10 gados jāpārbauda gan elektroinstalācija, gan arī zemējuma un zibensaizsardzības ierīces. Ja noteiktais termiņš ir nokavēts, tad pārbaude jāveic nekavējoties! Ja apgaismojuma spuldzi iedzīvotāji visbiežāk nomaina paši, tad elektrotīkla pārbaudi un izbūvi gan jāuztic tikai sertificētiem speciālistiem. Sertificēto speciālistu kontaktinformācija pieejama Latvijas Elektriķu brālības mājas lapā www.leb.lv vai Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas mājas lapā www.bleea.lv.
      Par drošu elektroinstalāciju svarīgi parūpēties arī kāpņu telpā, kas ir ēkas apsaimniekotāja pienākums. Daudzviet ēku kāpņu telpās esošajās elektrības sadalnēs ir vadu jūklis – elektrības un telekomunikāciju vadi mēdz brīvi karāties, būt savijušies kopā un krāt putekļus. Šāda situācija apdraud gan ēkas iedzīvotājus, gan pašu ēku, jo negaidīts īssavienojums var radīt neatgriezeniskus bojājumus elektroiekārtās, kā arī radīt ugunsgrēka vai elektrotraumu riskus.
Nedrošs iekšējais elektrotīkls var izraisīt arī elektroapgādes pārtraukumus
      Bieži nedrošs elektrotīkls ir iemesls, kādēļ īpašumā pēkšņi "pazūd" elektrība vai nesaprotamu iemeslu dēļ pieaug elektrības patēriņš. “Sadales tīkla” darbinieki katru mēnesi konstatē vairākus simtus gadījumu, kad elektroapgādes pārtraukumu iemesls meklējams nevis ”Sadales tīkla” elektroietaisēs, bet gan ēku iekšējos elektrotīklos. Šādos gadījumos bojājums, piesaistot sertificētu elektriķi, jānovērš pašam klientam.
 
      Ja īpašumā pēkšņi "pazūd" elektrība, vispirms jāpārbauda elektrības drošības slēdži (automātslēdži, drošinātāji), ko sarunvalodā mēdzam dēvēt par "korķiem" – vai tie nav atslēgušies. Ja ar tiem viss ir kārtībā, tas nozīmē, ka elektroenerģijas pārtraukuma cēlonis varētu būt bojājums “Sadales tīkla” elektroietaisēs, nevis īpašuma iekšējā elektrotīklā. Tādā gadījumā ieteicams apskatīt www.sadalestikls.lv esošo Digitālo karti, kur ir pieejama aktuālā informācija par elektroenerģijas atslēgumiem. Ja atslēgums konkrētaja adresē nav atzīmēts Digitālajā kartē, bojājums ir jāpiesaka "Sadales tīklam", zvanot uz bojājumu pieteikšanas tālruni 8404. Savukārt, ja atslēgums Digitālajā kartē ir reģistrēts, bojājums atkārtoti nav jāpiesaka. Lai operatīvi saņemtu aktuālo informāciju par notikumiem publiskajā elektrotīklā, klienti tiek aicināti reģistrēt savu kontaktinformāciju, ko visērtāk  var izdarīt mājas lapā www.e-st.lv. Piesakoties šim pakalpojumam, gadījumā, ja reģistrētajā adresē notiks elektroapgādes atslēgums, klients 20 minūšu laikā kopš bojājuma reģistrēšanas saņems par to informāciju īsziņas vai e-pasta veidā.
 
Ja bieži "izsit korķus", laiks vērsties pie elektriķa
      Drošības slēdžu galvenais uzdevums ir pasargāt cilvēku un īpašumu no nelaimes. Ja mājoklī ir bojāta elektroinstalācija vai kāda elektroiekārta, tie atslēdzas, pasargājot īpašumu no ugunsgrēka vai cilvēku no strāvas trieciena. Tie var atslēgties arī gadījumos, ja elektrotīkls ir pārslogots, jo daudzviet ēku elektroinstalācija ir novecojusi un nav piemērota arvien pieaugošajam elektrības patēriņam. Pie šāda elektrotīkla vienlaicīgi pieslēdzot vairākas jaudīgas iekārtas, rodas pārslodze un slēdzis drošības nolūkos atslēgsies. Jebkurā no situācijām “Sadales tīkls” iesaka  konsultēties ar sertificētu elektriķi, kas palīdzēs novērst problēmu. Tas ir būtiski no drošības viedokļa, jo bieža drošības slēdžu atslēgšanās var signalizēt par bojātu vai regulāri pārslogotu īpašuma iekšējo elektrotīklu.

 



VUGD aicina pievērst uzmanību ugunsdrošībai

   VUGD aicina cilvēkus rīkoties apzinīgi un rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību! Lasīt vairāk...

Informatīvais materiāls par ugunsdrošību: 
- daudzdzīvokļu namos
- privātmājās

 

 

VUGD atgādina,

ka daudzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai jārūpējas par sava īpašuma ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Pie tam, lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu, nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, bet gan atbildība, zināšanas un rīkošanās šobrīd! 


(Drošība daudzstāvu namos...)



 


Ikdienā ikviens no mums saskaras vai var saskarties ar dažādiem apdraudējumiem, kas var ietekmēt mūsu dzīvību un veselību. Evakuācijas trauksmes, sadūmojums, ugunsgrēks ir biežākās ārkārtas situācijas, 
kad briesmas var draudēt gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan citām personām.
Lai mazinātu iespējamās sekas, kaitējumu, apdraudējumus, ikvienā situācijā ir svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties, kā pasargāt savu un līdzcilvēku drošību un veselību.
Tādēļ ir izstrādāti šie informatīvi materiāli, kas palīdzēs ikvienam apgūt pamatprincipus drošai rīcībai ārkārtas situācijās.
Noskaties pats! Parādi kolēģiem, draugiem, radiem, paziņām! Dalies ar informāciju ar citiem!
Un, atceries, ka ikvienu no mums kāds gaida mājās dzīvu un veselu!  
Informatīvu videoinstrukciju par rīcību ārkārtas situācijā var lejuplādēt šeit:
https://failiem.lv/u/rfrdhyi#/view/314_2016_Riciba_arkartas_situacijas_titreta_final.mp4;play 

Rīcība ārkārtas situācijā, ja atskan trauksmes signāls, ugunsgrēka un sadūmojuma gadījumā
http://stradavesels.lv/Uploads/2016/11/09/311_2016_Riciba_arkartas_situacijas_plakats_A3.pdf

Rīcība, ja noticis gadījums un gūta trauma, zaudēta samaņa, asiņošana
http://stradavesels.lv/Uploads/2016/11/09/310_2016_Riciba_nelaimes_gadijumos_plakats_A3.pdf

 
Plašāka informācija pieejama Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā Darbiniekiem un Darba devējiem http://www.lm.gov.lv/text/3234, kā arī www.stradavesels.lv
Dzīvība un veselība ir augstākā dzīves vērtība, kuru nepieciešams sargāt.

*****


VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta


Lai gan vietām Latvijā vēl redzami sniega klāti lauki un pļavas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad dzēsis jau 56 kūlas ugunsgrēkus.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.
KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlās uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metu attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
· atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
· atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
· saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
VUGD arī sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.